Jaunogres vidusskolas skolotāju un skolēnu komanda turpina dalību projektā “Atvērta platforma līdzdarbīgai dabaszinātņu mācīšanai pilsētā”

2021./2022.m.g. Jaunogres vidusskola turpina darbu starptautiskajā izglītības projektā  “Atvērta platforma līdzdarbīgai dabaszinātņu mācīšanai pilsētā” (PULCHRA), šī gada darba noslēgumā Jaunogres vidusskolas teritorijā ir paredzēts atklāt āra klasi.
2021.gada nogalē Zoom platformā notika projekta “Atvērta platforma līdzdarbīgai dabaszinātņu mācīšanai pilsētā” (PULCHRA) pilsētu izaicinājumu tiešsaistes pasākums. Šis bija projekta 2.gada atklāšanas pasākums, kurā eksperti klausītājus iedvesmoja ar idejām, kā uzlabot un pilnveidot pilsētvidi, iesaistoties visai sabiedrībai un darot to dabai iespējami draudzīgākos veidos.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki A.Labucis, M.Skudra, I.Dimante-Deimantoviča un A.Labuce atklāja, ka šī iestāde ir vienīgā Latvijā, kura nodarbojas ar fundamentālajiem pētījumiem, kas saistīti ar jūru. Bija interesanti uzzināt par tādu ūdens izpētes veidu kā satelītizpēte aļģu sadalījuma un koncentrācijas izpētei un gudrajām bojām, kuras, atrodoties ūdenī, sūta informāciju ik stundu. Tika skarta arī mūsdienās ļoti aktuāla problēma – vides piesārņotība. Pētnieki vēstīja par sabiedrisko zinātni – sabiedrības brīvprātīgu iesaistīšanos mikroplastikas pētniecībā, nosakot mikroplastmasas daudzumu 25 Latvijas pludmalēs. Pētījuma rezultātā ir apzinātas pludmales, kuras ir īpaši piesārņotas, tādēļ ir aktuāls jautājums par to, kā mazināt piesārņojumu. Pētniekiem ir radusies savdabīga ideja problēmas risināšanā, kas gan vēl jāpēta – medūzu spēja savākt savā ķermenī mikroplastmasu.
Ikdiena nav iedomājama bez elektrības, tādēļ īpaši vērtīga bija Electrum Energoefektivitātes centra pārstāves R.Liepnieces sniegtā informācija par to, kā ietaupīt elektroenerģiju, akcentējot nepieciešamību siltināt dzīvojamās ēkas, ielu apgaismošanā ieviest led spuldzes, atvienot elektroierīces laikā, kad tās neizmanto. R.Liepniece sniedza arī praktiskus padomus, kas ievērojami ikdienas sadzīvē, lai samazinātu elektroenerģijas un CO2 emisijas daudzumu.
Runājot par videi draudzīgiem risinājumiem, īpašu uzmanību ir pelnījis U.Ozola stāstījums par bērza saplāksni pilsētvidē. Izrādās, ka tas tiek izmantots ļoti bieži – no bērza saplākšņiem tiek radītas betona veidnes, no laminētiem bērza saplākšņiem tiek veidotas ceļazīmes, tie tiek izmantoti gan tiltos (Dienvidu tilts), gan bērnu rotaļu laukumos, gan koncertzālēs (arī Mežaparka Lielā estrāde – 3D paneļi) un sporta zālēs. Lielākais ieguvums – akustiku pārraidošs, izturīgs un viegli kopjams materiāls. Interesants fakts – bērza saplākšņu līmēšanā tiek izmantota videi draudzīga lignīna līme – koka līmēšana ar līmi, kas sastāv no koksnes putekļiem, nevis naftas produkta fenola.
J.Panteļejeva prezentēja idejas, kā veidot veselīgu un iekļaujošu pilsētu, lielāko vērību veltot sabiedrības iesaistīšanai procesu plānošanā. Viņa atskatījās uz pieredzi sadarbībā ar Cēsu iedzīvotājiem, sazinoties ar viņiem digitālā platformā. Viņa secina, ka, apkopojot digitālās saziņas procesā saņemto informāciju (Chatbots kā saziņas starpnieks),  tiek izstrādāta idejas vizualizācija un tikai tad iespējams realizēt ideju dzīvē.
Pasākums bija interesants un izglītojošs, tas lika aizdomāties par, to ko mēs kā sabiedrības daļa darām vai varētu darīt savas pilsētvides uzlabošanā.
 
Sagatavoja Milana Peregudova
11.a klases skolniece